Uz okeānu!

06.08.2017
Atis Edvards un Niks Jānis raksta:

6. augusta rītā piecēlāmies īsi pirms sešiem un sildījām ūdeni rīta putrai. Šodien bija plānota liela un gara braukšana. 6:45 bija grupas sapulce, teica, ka iespējams paņemt līdzi peldbikses. Atkal piekrāmējām mašīnu līdz ausīm un devāmies garajā ceļā.
Ceļmalā mēs pagaršojām vīģes, kas zaļas auga kokos, jāteic, ka pirmoreiz izgaršoju zaļu tikko noplūktu vīģi. Tad es nedaudz pagulēju, kad pamodos mēs braucām cauri zaļam, skaistam mežam un nākamajā brīdī mēs piestājām pie Klusā okeāna, kas skaļi šņāca un bangoja, beidzot varējām pa īsto to apskatīt. Pabraucām tālāk un apskatījām no cita skata punkta. Bija vēl agrs rīts, tāpēc cilvēku vēl nebija, un laiks bija maigi silts, okeāna aukstums deva patīkamu, vēsu, smaržīgu gaisu.

Meklējot vietu, kur pieiet klāt, pabraucām garām govs pludmalei. Oho, privāta govju pludmale iespējams ir vieta, kur var dabūt pienu ar zivju aromātu – kāds rācijā ieteicās. Vēlāk piestājām pie pludmales, kur daži nopeldējās. Salvis jau pirmais skrēja iekšā ar atplestām rokām. Ūdens bija diezgan auksts un nepatīkams, bet sajūtas iekāpjot un samērcējot kājas jau bija piedzīvojums. Nedaudz iekodām maizītes un devāmies tālāk. Ilgi braucām un centāmies palikt vismaz rācija attālumā viens no otra, gan braucām pa sastrēgumiem, gan apmaldījāmies, gan izšķīrāmies.

Mēs atdalījāmies jo daži piestāja vēl vienā pludmalē atvēsināties. Mēs turpinājām ceļu un vēlāk piestājām pie tualetēm. Kristaps teica, ka esot redzējis klaburčūskas un vēl jautājot citiem vai šie redzēja arī. Baumas ātri izplatījās un visi palika ar neskaidru prātu, daži gāja meklēt. Bet patiesībā Kristaps bija redzējis tikai zīmi, kur rakstīts par klaburčūskām, un, ka tās lienot ārā naktī. Piegājām pie pašapkalpošanās automātiem, viens paņēma limonādi, cits kafiju, bet mēs ar brāli atradām saldējuma automātu, kur pa vienu dolāru paņēmām saldējumu. Automātā atvērās saldētava un tāda kā roka brīnumaini no saldētavas piesūca mūsu pasūtījumu, pacēla, nedaudz pārvietoja stikla virzienā un nometa mums pie kājām. Neko tādu nebijām redzējuši (jo, protams, nedzīvojam blakus šādam saldējuma aparātam). Saldējums šādā cepinošā laikā bija labs un par dolāru šāda izprieca ir foršā cenā.

Devāmies tālāk un klausoties mūzikā atkal iemigu. Vēlāk beidzot ieslēdzām radio, kur starp kalniem dažas stacijas raustījās, bet nebija tik traki. Pa radio ierunājās arī par gaidāmo Saules aptumsumu, un visi uzreiz sāka klausīties.

Mēs vēl joprojām bijām sadalījušies divās daļās, un mēs atkal meklējām vietu, kur piestāt. Viss bija pārpildīts ar treileriem uz kuriem bija Amerikas, Kalifornijas un arī pirāta tipa karogi. Pludmale bija jauka un šoreiz gandrīz visi iegāja papeldēt okeānā, uzņēmām brīnumainas bildes, saslapinājām bikses un devāmies tālāk uz guļamvietām, jo mums bija jāmazgā veļa un jātaisa zupa vakariņām. Veļas mazgātava bija paslēpta otrajā stāvā, un mazgājamo līdzekļu tajā nebija, taču izrādās to varēja nopirkt blakus reģistrācijai automātā, paslēptu starp dažādām šokolādītēm, ļoti gudri izdomāts! Citi vakariņām cepa desiņas un vēl kaut ko. Sakrāmējuši ledu aukstuma somās, jo šajā kempingā ir tikai viens mazs ledusskapis, mēs nomazgājāmies un devāmies gulēt.