Diena Soltleiksitijā

17.08.2017
Vita raksta:

Ar mašīnām ieradāmies Saltleiksitijā. Lai labāk izprastu pilsētas vēsturi un vairāk par mormoņu tempļiem paņēmām gidi. Gides bija divas meitenes – mormoņu misionāres – viena no Teksasas, otra no Japānas. Viņas mūsu nelielo grupiņu izvadāja pa tempļiem un nedaudz pastāstīja par pilsētas vēsturi. Mormoņi bija tie, kas dibināja šo pilsētu un arī tagad daļa pilsētas īpašumu pieder viņiem. Visas ekskursijas tiek organizētas bez maksas. Cilvēki bija ļoti laipni un apgaroti savā ticībā.
Pārsteidza gan tempļi ar savu krāšņumu, gan skaistās strūklakas. Bet visvairāk ziedi, kuri sastādīti raibu raibie visās iespējamās vietās. Gan dažādu krāsu pelargonijas, ģerānijas, begonijas u.c. Mormoņu tempļos torņu galos parasti gozējas apzeltīts eņģelis ar zelta tauri.
Dienā, kad tur ieradāmies, notika daudz kāzas. Saskaitījām vismaz kādus 10 pārus, līgavas skaistās kāzu kleitās, sapucējušās neskaitāmas līgavu māsas, kāzu viesi un bērni. Mēģinājām nemanot pa vienam iziet cauri viesu pūlim, lai izjustu kāzu gaisotni un svinīgumu. Visi jaunie pāri apkārtnē fotografējās, kur nu kurais. To pašu darījām arī mēs.
Vienā no tempļiem kādu brītiņu klausījāmies ērģeļu mūziku.
Pusdienas ēdām mormoņu restorānā “Lauvas nams”. Ēdiens bija vienkāršs, kā mājas virtuve, un garšīgs. Arī gaisotne bija patīkama, jo tur pusdienoja daudz kāzu viesu. Senos laikos te maltīti saspiestā gaisotnē vienlaicīgi bija ieturējuši 70 cilvēku.
Pēc pusdienām mēs uzbraucām Mormoņu vadības mītnes augšējā stāvā. No šīs augstceltnes tiek koordinēta mormoņu baznīca visā pasaulē, tai skaitā Latvijā. Mums gide ļoti laipni izrādīja pilsētu, pastāstīja par galvenajām pilsētas celtnēm, kā Universitāte, slimnīcas u.c. Stāstīja, ka sākumā, kad ieradās šajā vietā mormoņi, un sāka celt pilsētu, nebija neviena koka, visi esot iestādīti. Pārsteidza, ka visur valda sakoptība, skaistums un bagātība.
Vēlāk pastaigājām pa muzeju, papētījām vēsturi un Mormoņu neatlaidīgo darbu gadu garumā.
Visiem tempļiem un celtnēm bija raksturīgs vienāds stils. Arī visas gleznas gleznotas viņiem raksturīgā mormoņu stilā.
Vēlāk braucot ārā no pilsētas piestājām pie Sāls ezera.
Tālāk braucām vērot Dvīņu ūdenskritumus (Twin falls) Čūskas upē (Snake river). Viens no tiem – Šošonas ūdenskritums (Shoshone fall) esot pat augstāks kā Niagāras ūdenskritums.
Vakarā iebraucām motelī ceļa malā. Saimnieks, laipns meksikānis, ieteica vietiņu turpat blakām pie Ziga (Ziggy’s place), kur paēst vakariņas. Lielākā daļa no mums aizgāja, bet vēlāk pamazām piebiedrojās pārējie. Daļa pasūtīja speciālo Eclipse hamburgeru. Jaukā gaisotnē pavadījām vakaru. Ilgonis spēlēja ermoņikas un dziedāja. Sajutuši nogurumu devāmies pie miera motelī.

(English) Monument Valley. Antelope Canyon. Powell Lake Boat Ride.

15.08.2017
Rihards raksta:

Skrējiens turpinās. Ceļamies pirms 5, lai skatītu saullēktu Monumentu ielejā. Tādi kā mēs bija vēl daudz, gan savās mašīnās, gan vadātājos.

Braucam pa izdangātu zemes ceļu (zīme “at your own risk”), bet pavisam noteikti bija tā vērts. Redzējām klintis no visām pusēm, tik žēl, ka gandrīz tūlīt pēc saullēkta sauli aizklāja mākoņi. Skati būtu vēl fotogēniskāki.

9.00. strikti laikā jāizbrauc, jo Antilopes kanjonā rezervācija ir noteiktā laikā un nokavēt nedrīkst. Jāpriecājas, ka vispār tiekam klāt – deficīts.

Antilopes kanjons ir iespaidīgs. Tiesa, tā ir viena no retajām vietām, kura fotogrāfijās izskatās labāk nekā klātienē. Pūļi – drausmīgi, kā stacijas tunelī, tikai šaurībā. Pats kanjons ir tikai dažus simtus metru garš, no attāluma pat nav pamanāms. Piebraucot klāt apmeklētāju centram, neredzēju. Izskatās pēc šķirbas zemē. Iekšā gan iespaids paliekošs. Nebija žēl 33 USD.

Atslodzei paņemam upes kuģīti izbraucienam pa Powell ezeru un kanjonu. Stundas brauciens turp un atpakaļ.
Pievakarē vēl tiekam pie superskata – Kolorādo upes kanjona Pakava līkuma.

Un turpinam joņošanu – šoreiz uz Jūtas pavalsti, pie mormoņiem. Gandrīz 3h brauciens, kempingā meža vidū ierodamies pēc 22, grib ātri paēst un gulēt. Trīs mašīnas nometinās ne tajā vietā, bet par cik telts jau uzcelta, Agneses ieteikums pārcelties tiek noignorēts. Iebraucot kempingā nekādas recepcijas arī nebija. Un vēl, bija auksts, kādi 6°C. А в остальном, прекрасная маркиза, все хорошо, все хорошо.

Superobjekti ir beigušies, ja neskaita Saules aptumsumu, protams.

Agneses komentārs:
Ekskursiju bijām paņēmuši uz Apakšējo Antilopes kanjonu, jo bija minēts, ka to apmeklējot mazāk cilvēku nekā Augšējo, kurš varot būt piebāzts. Pēc tām masām un rindām, kas bija uz apakšējo, nemaz negribas iedomāties, kas darās pie augšējā… Bijām norezervējuši tūri uz konkrētu laiku, bet reāli iekšā tikām, liekas, ka stundu vai pusotru vēlāk – sākumā pusstundu gaidījām gidu, vēlāk pusstundu vai stundu nostāvējām pie pašas ieejas pazemē.

Ar rezervējamiem kempingiem ASV Nacionālajos parkos ir ļoti vienkārši. Kempingā iebraucot, jāatrod savs numurs vai nosaukums kartē vai uz stabiņa, pie kura būs piesprausta lapiņa ar rezervētāja uzvārdu un datumu, līdz kuram rezervēts. Protams, lapiņa nav atstarojoša, līdz ar to tumsā palīdzēs lukturītis.