Mājup

27.08.2017
Inese raksta:

Mēnesis paskrējis ātri. Liekas, ka tiko bijām Stambulā, lai dotos lidojumā pāri okeānam lielajā ceļojumā. Tagad atkal esam Stambulā, lai lidotu jau uz Rīgu. Transfēra autobuss no viesnīcas uz lidostu 11.00, līdz ar to rīta cēlienu katrs pavada citādāk. Viena daļa mēģina aklimatizēties atbilstoši laika joslai – guļ un dodas vēlajās brokastīs, Gļebs, Rihards un Dace, savukārt paēduši agrās brokastis – dodas uz Stambulas vecpilsētu.

Lidostā standarta procedūra – pasu kontrole, drošības pārbaude, dažiem pēdējie suvenīri, citi sēž krodziņā un nodzen skopumu. Pāris stundu lidojuma un esam jau Rīgā.

Pazudusī diena

26.08.2017
Atis Edvards un Niks Jānis raksta:

Mēs esam droši iesēdušies lidmašīnā un tagad no San Francisko lidojam uz Stambulu. Šī varētu tikt uzskatīta par laikā pazudušo dienu, jo lidojumu uzsākām jau vakar, 25. augustā. Lielāko, lidojuma daļu es nogulēju, biju augšā tikai vienas filmas laikā un tad, kad mums laipni izsniedza garšīgu ēdienu. Kad atmodos brālis spaidīja savu monitoru un bija atlikušas tikai 15 minūtes ko lidot.

Kad nolaidāmies, atkal izgājām kontroles un devāmies uz lidostas viesnīcas centru. Atkal nedaudz pagaidījām un devāmies uz lidostas autobusu. Autobusā es jutos viegli atslābis, kad skatījos pa logu uz Stambulu. Atbraucām uz nedaudz klusāku vietu pie mūsu skaistās viesnīcas, iečekojāmies un atnākot uz istabu sākām klāt mums gultu. Sapratām, ka mums nav segas, tāpēc piezvanījām un paprasījām lai atnes mums segu. Sākumā kā nenāca, tā nenāca, bet piezvanot otrreiz mums atnesa paladziņus. Tad piezvanījām trešo reizi un mums atnesa arī sedziņu.

Iekodām mūsu brīnum gardo picu, ko bijām paņēmuši līdzi no San Francisko Itāļu restorāna. Zinām, ka vismaz daļa no mūsu grupas aizskrēja padzīvoties pilsētā. Mēs jau arī vēlējāmies iet un nedaudz aplūkot Stambulu, no viesnīcas balkona skats bija tiešām jauks, bet sapratām, ka esam ļoti piekusuši un devāmies gulēt. Šī bija viena no visīsākajām dienām.