Mājup

27.08.2017
Inese raksta:

Mēnesis paskrējis ātri. Liekas, ka tiko bijām Stambulā, lai dotos lidojumā pāri okeānam lielajā ceļojumā. Tagad atkal esam Stambulā, lai lidotu jau uz Rīgu. Transfēra autobuss no viesnīcas uz lidostu 11.00, līdz ar to rīta cēlienu katrs pavada citādāk. Viena daļa mēģina aklimatizēties atbilstoši laika joslai – guļ un dodas vēlajās brokastīs, Gļebs, Rihards un Dace, savukārt paēduši agrās brokastis – dodas uz Stambulas vecpilsētu.

Lidostā standarta procedūra – pasu kontrole, drošības pārbaude, dažiem pēdējie suvenīri, citi sēž krodziņā un nodzen skopumu. Pāris stundu lidojuma un esam jau Rīgā.

Pazudusī diena

26.08.2017
Atis Edvards un Niks Jānis raksta:

Mēs esam droši iesēdušies lidmašīnā un tagad no San Francisko lidojam uz Stambulu. Šī varētu tikt uzskatīta par laikā pazudušo dienu, jo lidojumu uzsākām jau vakar, 25. augustā. Lielāko, lidojuma daļu es nogulēju, biju augšā tikai vienas filmas laikā un tad, kad mums laipni izsniedza garšīgu ēdienu. Kad atmodos brālis spaidīja savu monitoru un bija atlikušas tikai 15 minūtes ko lidot.

Kad nolaidāmies, atkal izgājām kontroles un devāmies uz lidostas viesnīcas centru. Atkal nedaudz pagaidījām un devāmies uz lidostas autobusu. Autobusā es jutos viegli atslābis, kad skatījos pa logu uz Stambulu. Atbraucām uz nedaudz klusāku vietu pie mūsu skaistās viesnīcas, iečekojāmies un atnākot uz istabu sākām klāt mums gultu. Sapratām, ka mums nav segas, tāpēc piezvanījām un paprasījām lai atnes mums segu. Sākumā kā nenāca, tā nenāca, bet piezvanot otrreiz mums atnesa paladziņus. Tad piezvanījām trešo reizi un mums atnesa arī sedziņu.

Iekodām mūsu brīnum gardo picu, ko bijām paņēmuši līdzi no San Francisko Itāļu restorāna. Zinām, ka vismaz daļa no mūsu grupas aizskrēja padzīvoties pilsētā. Mēs jau arī vēlējāmies iet un nedaudz aplūkot Stambulu, no viesnīcas balkona skats bija tiešām jauks, bet sapratām, ka esam ļoti piekusuši un devāmies gulēt. Šī bija viena no visīsākajām dienām.

Garā diena

31.07.2017
Imants raksta:

Otrais ceļojuma rīts sākas ar pieklājīgām Mercure viesnīcas brokastīm. Daļa Eclipse Tour dalībnieku, kuri iepriekšējo vakaru izmantoja atpūtai, pirms došanās uz lidostu izmanto iespēju izstaigāt tuvāko viesnīcas apkārtni. Mūsu autobuss ierodas ar nelielu dienvidzemēm raksturīgu 20 minūšu aizkavēšanos, taču tas sarežģījumus nerada, jo laika līdz lidojumam mums ir pietiekami.

Pēc drošības pārbaudēm un izceļošanas zīmoga pasē saņemšanas esam tehniski gatavi lidot uz galamērķi. Līdz iekāpšanai atliek aptuveni 45 minūtes, ko vēl var izmantot, aplūkojot veikalu skatlogus. Vairāki ceļotāji gan uzreiz dodas uz attālajiem vārtiem, kur paredzēta papildu drošības pārbaude ceļotājiem uz Savienotajām valstīm. Nepatīkamākais pārsteigums – drošībnieks, pārbaudījis Loretas dokumentus, paziņo, ka uzrādītā ESTA nav derīga, jo uzrādītais pases numurs nesakrīt ar reālo. Atlikusī stunda līdz izlidošanai tiek veltīta situācijas risināšanai, taču tehnisku iemeslu dēļ jaunu ESTA apstiprinājumu iegūt neizdodas un Loreta un Austris tālāk nelido. Būtisks zaudējums komandai.

Tā kā dodamies uz rietumiem viss divpadsmit stundu garais lidojums šoreiz norit Saules gaismā. Var teikt, ka esam atgriezušies pagātnē vai arī piedzīvojuši īpašu garo pēdējo jūlija dienu, jo Sanfrancisko ierodamies vēl 31.jūlijā. Pēc formalitāšu nokārtošanas turpat lidostā sagaidām Agnesi, kura ielido ar reisu no L.A. 2 stundas vēlāk, un dodamies grupās uz savām nakšņošanas vietām. Domājams, lidojums visus ir nogurdinājis un nepieciešams uzkrāt spēkus nākamajai dienai, kurā dosimies iepazīt Sanfrancisko.

Agnese komentē:
Vēlāk no ASV vēstniecības uzzinājām, ka Turkish Airlines nebija tiesību atteikt lidojumu trūkstošas ESTAs dēļ. Vienmēr pastāv iespēja iegūt ESTA atļauju pēc nosēšanās ASV, jo tas ir ļoti ātrs process (protams, ESTA var tikt atteikta, un tad tas galīgi nav ātrs process)