Dižo skatu diena

14.08.2017
Jānis raksta:

14. augustā mēs modāmies pieņemamā laikā – 6 no rīta. Tomēr, šoreiz tikām patīkami pārsteigti ar brokastīm. Patiesību sakot, bija cerēts, ka motelī būs brokastis, bet bijām patīkami pārsteigti, ka tās bija ēdamas. Pēc paēšanas un nomazgāšanās mēs bijām gatavi doties ceļā ap 7:20.
Šajā dienā bija plānota viena pietura – Lielais Kanjons. Jāsaka, ka Lielā Kanjona nosaukums nav mārketinga triks vai sarkasms. Es varu godīgi teikt, ka tas ir viens no iespaidīgākajiem, skaistākajiem un unikālākajiem dabas objektiem, kurus esmu redzējis un tās 6 stundas, kuras pie tā pavadījām nebija nekur tuvu pietiekamas.
Tas patiesi ir neaprakstāms. Protams, ja klausās tad var sadzirdēt daudz interesantu lietu. Pašlaik, kamēr rakstu, prātā nāk divi parka rendžera citāti. Pirmais: “ar bildi nekad nepietiks.” Lai kā un kur jūs esat redzējuši maketus, bildes vai filmas ar Lielo Kanjonu es varu garantēt, ka tas nebija pietiekami. Otrais: “es šeit ierados, kad man bija astoni vai devini gadi un vienkārši netiku tam pāri.” Citātam ir cita nozīme pēc kanjona apmeklēšanas.
Ir neizsakāmi grūti aprakstīt ar vārdiem stāvās, salauztās klintis, kuras apsola lēnu un nesāpīgu nāvi katram kurš pieies pārāk tuvu to malām. Neaptverama vēsture, kuru satur tā malas, atklāta ar miljoniem gadu erozijas, kur miljards gadu Zemes vēstures ir klaji parādīti. Reti skati ar dubļainu upi, kura slēpjas kanjona dzīlēs lēni, bez steigas, turpinot savu seno darbu.
Mums nebija laika izpētīt visu kanjonu un bija jāiztiek ar pāris skatu platformām un ar salīdzinoši īsu pastaigu uz autobusu gar kanjona malu. Pastaiga tomēr piedāvaja dažas iespējas un leņkus no kuriem apskatīt kanjonu, kā arī dažus interesantus objektus, piemēram, daži akmeņi bija novietoti celmalā ar to nosaukumiem un informāciju par to cik sen tie ir veidojušies.
Pēc iziešanas no kanjona mēs apmeklējām vēl divus punktus. Pirmais bija “Dižais skats,” kas deva iespaidīgu skatu uz Lielo Kanjonu,bet nekas tiešām unikāls pēc visa ko šajādienā redzējām.
Otrā vieta saucās “Tuksneša skats,” kurā bija tornis, kurš nebija augstākā ēka, kas ir redzēta, tomēr piedāvāja izcilu skatu uz kanjomu. Pieredzu mazliet sabojāja cilvēku masas, kuras centās tikt iekšā, kā arīuzņemt bildes no vienas mazas istabas.
Pēc šo skata punktu apmeklējuma bija laiks doties uz mūsu telts vietu monumentu ielejā. Pirms es beidzu, es jūtu, ka ir jāpiemin, ka 14. augusts ir Inese dzmišanas diena, līdz ar to bija iemesls svinībām.
Mūsu telts vietai bija divas ievērojams priekšrocības. Pirmā – tā atradās uz vieglas nogāzes skatoties uz Monumentu ieleju ar tās unikālo skaistumu un brīnumu radošajām spicēm. Otrā – vieta bija gandrīz nekurienes centrā dodot mums loti skaidras debesis. Neskatoties uz aso vēju un visur esošajām sarkanajām smiltīm, mēs nepārvilkām teltij pārklāju un gulējām zem zvaigznēm.