Diena Soltleiksitijā

17.08.2017
Vita raksta:

Ar mašīnām ieradāmies Saltleiksitijā. Lai labāk izprastu pilsētas vēsturi un vairāk par mormoņu tempļiem paņēmām gidi. Gides bija divas meitenes – mormoņu misionāres – viena no Teksasas, otra no Japānas. Viņas mūsu nelielo grupiņu izvadāja pa tempļiem un nedaudz pastāstīja par pilsētas vēsturi. Mormoņi bija tie, kas dibināja šo pilsētu un arī tagad daļa pilsētas īpašumu pieder viņiem. Visas ekskursijas tiek organizētas bez maksas. Cilvēki bija ļoti laipni un apgaroti savā ticībā.
Pārsteidza gan tempļi ar savu krāšņumu, gan skaistās strūklakas. Bet visvairāk ziedi, kuri sastādīti raibu raibie visās iespējamās vietās. Gan dažādu krāsu pelargonijas, ģerānijas, begonijas u.c. Mormoņu tempļos torņu galos parasti gozējas apzeltīts eņģelis ar zelta tauri.
Dienā, kad tur ieradāmies, notika daudz kāzas. Saskaitījām vismaz kādus 10 pārus, līgavas skaistās kāzu kleitās, sapucējušās neskaitāmas līgavu māsas, kāzu viesi un bērni. Mēģinājām nemanot pa vienam iziet cauri viesu pūlim, lai izjustu kāzu gaisotni un svinīgumu. Visi jaunie pāri apkārtnē fotografējās, kur nu kurais. To pašu darījām arī mēs.
Vienā no tempļiem kādu brītiņu klausījāmies ērģeļu mūziku.
Pusdienas ēdām mormoņu restorānā “Lauvas nams”. Ēdiens bija vienkāršs, kā mājas virtuve, un garšīgs. Arī gaisotne bija patīkama, jo tur pusdienoja daudz kāzu viesu. Senos laikos te maltīti saspiestā gaisotnē vienlaicīgi bija ieturējuši 70 cilvēku.
Pēc pusdienām mēs uzbraucām Mormoņu vadības mītnes augšējā stāvā. No šīs augstceltnes tiek koordinēta mormoņu baznīca visā pasaulē, tai skaitā Latvijā. Mums gide ļoti laipni izrādīja pilsētu, pastāstīja par galvenajām pilsētas celtnēm, kā Universitāte, slimnīcas u.c. Stāstīja, ka sākumā, kad ieradās šajā vietā mormoņi, un sāka celt pilsētu, nebija neviena koka, visi esot iestādīti. Pārsteidza, ka visur valda sakoptība, skaistums un bagātība.
Vēlāk pastaigājām pa muzeju, papētījām vēsturi un Mormoņu neatlaidīgo darbu gadu garumā.
Visiem tempļiem un celtnēm bija raksturīgs vienāds stils. Arī visas gleznas gleznotas viņiem raksturīgā mormoņu stilā.
Vēlāk braucot ārā no pilsētas piestājām pie Sāls ezera.
Tālāk braucām vērot Dvīņu ūdenskritumus (Twin falls) Čūskas upē (Snake river). Viens no tiem – Šošonas ūdenskritums (Shoshone fall) esot pat augstāks kā Niagāras ūdenskritums.
Vakarā iebraucām motelī ceļa malā. Saimnieks, laipns meksikānis, ieteica vietiņu turpat blakām pie Ziga (Ziggy’s place), kur paēst vakariņas. Lielākā daļa no mums aizgāja, bet vēlāk pamazām piebiedrojās pārējie. Daļa pasūtīja speciālo Eclipse hamburgeru. Jaukā gaisotnē pavadījām vakaru. Ilgonis spēlēja ermoņikas un dziedāja. Sajutuši nogurumu devāmies pie miera motelī.

Pavasaris Braisa kanjonā

16.08.2017
Inese raksta:

Rīts. Pine Lake kempings.
Pēc aukstas nakts (+6 pēc Celsija) no katras telts atšķirīgos laikos izveļas dažāda sasiluma pakāpes ļautiņi. Pēc brokastīm visi dodas uz Braisa kanjonu (Bryce Canyon).

Braisa kanjons. Atrodas 1829 – 2438 m v.j.l. Indiāņi, kas kādreiz medīja šajā apvidū, kanjona klintis nosauca par sarkanajām klintīm. Klints krāsas mainās – baltas, dzeltenas, oranžas un pat sarkanas – gan tāpēc, ka atšķiras iežu sastāvs, gan tāpēc, ka mainās gaismas daudzums, kas apspīd klintis. Laika apstākļi un erozija neapstāj veidot klinšu stabus ne uz mirkli.

Kanjonā pavadam stundas četras, atstājot mašīnas kādā no dažādām stāvvietām un pārvietojāmies ar bezmaksas shuttle autobusu.

Pēc kanjona ap 400 km uz Salt Lake City pusi – naktsmītne SLC piepilsētā, Lehi miestiņā.

(English) Monument Valley. Antelope Canyon. Powell Lake Boat Ride.

15.08.2017
Rihards raksta:

Skrējiens turpinās. Ceļamies pirms 5, lai skatītu saullēktu Monumentu ielejā. Tādi kā mēs bija vēl daudz, gan savās mašīnās, gan vadātājos.

Braucam pa izdangātu zemes ceļu (zīme “at your own risk”), bet pavisam noteikti bija tā vērts. Redzējām klintis no visām pusēm, tik žēl, ka gandrīz tūlīt pēc saullēkta sauli aizklāja mākoņi. Skati būtu vēl fotogēniskāki.

9.00. strikti laikā jāizbrauc, jo Antilopes kanjonā rezervācija ir noteiktā laikā un nokavēt nedrīkst. Jāpriecājas, ka vispār tiekam klāt – deficīts.

Antilopes kanjons ir iespaidīgs. Tiesa, tā ir viena no retajām vietām, kura fotogrāfijās izskatās labāk nekā klātienē. Pūļi – drausmīgi, kā stacijas tunelī, tikai šaurībā. Pats kanjons ir tikai dažus simtus metru garš, no attāluma pat nav pamanāms. Piebraucot klāt apmeklētāju centram, neredzēju. Izskatās pēc šķirbas zemē. Iekšā gan iespaids paliekošs. Nebija žēl 33 USD.

Atslodzei paņemam upes kuģīti izbraucienam pa Powell ezeru un kanjonu. Stundas brauciens turp un atpakaļ.
Pievakarē vēl tiekam pie superskata – Kolorādo upes kanjona Pakava līkuma.

Un turpinam joņošanu – šoreiz uz Jūtas pavalsti, pie mormoņiem. Gandrīz 3h brauciens, kempingā meža vidū ierodamies pēc 22, grib ātri paēst un gulēt. Trīs mašīnas nometinās ne tajā vietā, bet par cik telts jau uzcelta, Agneses ieteikums pārcelties tiek noignorēts. Iebraucot kempingā nekādas recepcijas arī nebija. Un vēl, bija auksts, kādi 6°C. А в остальном, прекрасная маркиза, все хорошо, все хорошо.

Superobjekti ir beigušies, ja neskaita Saules aptumsumu, protams.

Agneses komentārs:
Ekskursiju bijām paņēmuši uz Apakšējo Antilopes kanjonu, jo bija minēts, ka to apmeklējot mazāk cilvēku nekā Augšējo, kurš varot būt piebāzts. Pēc tām masām un rindām, kas bija uz apakšējo, nemaz negribas iedomāties, kas darās pie augšējā… Bijām norezervējuši tūri uz konkrētu laiku, bet reāli iekšā tikām, liekas, ka stundu vai pusotru vēlāk – sākumā pusstundu gaidījām gidu, vēlāk pusstundu vai stundu nostāvējām pie pašas ieejas pazemē.

Ar rezervējamiem kempingiem ASV Nacionālajos parkos ir ļoti vienkārši. Kempingā iebraucot, jāatrod savs numurs vai nosaukums kartē vai uz stabiņa, pie kura būs piesprausta lapiņa ar rezervētāja uzvārdu un datumu, līdz kuram rezervēts. Protams, lapiņa nav atstarojoša, līdz ar to tumsā palīdzēs lukturītis.

Dižo skatu diena

14.08.2017
Jānis raksta:

14. augustā mēs modāmies pieņemamā laikā – 6 no rīta. Tomēr, šoreiz tikām patīkami pārsteigti ar brokastīm. Patiesību sakot, bija cerēts, ka motelī būs brokastis, bet bijām patīkami pārsteigti, ka tās bija ēdamas. Pēc paēšanas un nomazgāšanās mēs bijām gatavi doties ceļā ap 7:20.
Šajā dienā bija plānota viena pietura – Lielais Kanjons. Jāsaka, ka Lielā Kanjona nosaukums nav mārketinga triks vai sarkasms. Es varu godīgi teikt, ka tas ir viens no iespaidīgākajiem, skaistākajiem un unikālākajiem dabas objektiem, kurus esmu redzējis un tās 6 stundas, kuras pie tā pavadījām nebija nekur tuvu pietiekamas.
Tas patiesi ir neaprakstāms. Protams, ja klausās tad var sadzirdēt daudz interesantu lietu. Pašlaik, kamēr rakstu, prātā nāk divi parka rendžera citāti. Pirmais: “ar bildi nekad nepietiks.” Lai kā un kur jūs esat redzējuši maketus, bildes vai filmas ar Lielo Kanjonu es varu garantēt, ka tas nebija pietiekami. Otrais: “es šeit ierados, kad man bija astoni vai devini gadi un vienkārši netiku tam pāri.” Citātam ir cita nozīme pēc kanjona apmeklēšanas.
Ir neizsakāmi grūti aprakstīt ar vārdiem stāvās, salauztās klintis, kuras apsola lēnu un nesāpīgu nāvi katram kurš pieies pārāk tuvu to malām. Neaptverama vēsture, kuru satur tā malas, atklāta ar miljoniem gadu erozijas, kur miljards gadu Zemes vēstures ir klaji parādīti. Reti skati ar dubļainu upi, kura slēpjas kanjona dzīlēs lēni, bez steigas, turpinot savu seno darbu.
Mums nebija laika izpētīt visu kanjonu un bija jāiztiek ar pāris skatu platformām un ar salīdzinoši īsu pastaigu uz autobusu gar kanjona malu. Pastaiga tomēr piedāvaja dažas iespējas un leņkus no kuriem apskatīt kanjonu, kā arī dažus interesantus objektus, piemēram, daži akmeņi bija novietoti celmalā ar to nosaukumiem un informāciju par to cik sen tie ir veidojušies.
Pēc iziešanas no kanjona mēs apmeklējām vēl divus punktus. Pirmais bija “Dižais skats,” kas deva iespaidīgu skatu uz Lielo Kanjonu,bet nekas tiešām unikāls pēc visa ko šajādienā redzējām.
Otrā vieta saucās “Tuksneša skats,” kurā bija tornis, kurš nebija augstākā ēka, kas ir redzēta, tomēr piedāvāja izcilu skatu uz kanjomu. Pieredzu mazliet sabojāja cilvēku masas, kuras centās tikt iekšā, kā arīuzņemt bildes no vienas mazas istabas.
Pēc šo skata punktu apmeklējuma bija laiks doties uz mūsu telts vietu monumentu ielejā. Pirms es beidzu, es jūtu, ka ir jāpiemin, ka 14. augusts ir Inese dzmišanas diena, līdz ar to bija iemesls svinībām.
Mūsu telts vietai bija divas ievērojams priekšrocības. Pirmā – tā atradās uz vieglas nogāzes skatoties uz Monumentu ieleju ar tās unikālo skaistumu un brīnumu radošajām spicēm. Otrā – vieta bija gandrīz nekurienes centrā dodot mums loti skaidras debesis. Neskatoties uz aso vēju un visur esošajām sarkanajām smiltīm, mēs nepārvilkām teltij pārklāju un gulējām zem zvaigznēm.

Brīva diena Lasvegasā

12.08.2017
Laura raksta:

Šī ceļojuma pirmā brīvā diena, kad varam visu dienu darīt ko vēlamies. Iespēja izgulēties, nesteidzīgais rīts ar peldi baseinā un pastaiga pa Las Vegasu, bez steigas.
Nakšņojam apm. 30 minūšu braucienā no Las Vegasas sirds, tādēļ pilsētā ieradāmies ap 12:30 (citas komandas jau 10:00 devās pilsētas medībās). Laiks Las Vegasā zūd.
Ārā ir patiesi karsts 44*C ēnā,tādēļ patvērumi ir iespaidīgās viesnīcas.
Pa dienu pilsēta neizskatās tik iespaidīgi krāšņi kā vakarā. Muzikālās strūklakas, amerikāņu kalniņš, mākslīgā vulkāna šovs, Venēcijas un Parīzes prototipi, akvārijs ar haizivīm – tā ir maza daļa no pilsētas.
Šī ir tusiņu un izpriecu pilsēta, kurā ir svarīgi atrasties ar cilvēkiem “uz viena viļņa”.
Jāatzīst,ka vienas dienas laikā galveno Las Vegasas ielu izstaigāt nav iespējams.
Pirms došanās prom bija arī jāuzspēlē automāti, kas ir uz katra stūra un visās varavīksnes krāsās. Ielikām 1$ un nesaprotot kā jāspēlē- spaidot visas pogas no spēles izcēlām 41,59$. Veiksme un prieks. Ja jau tik labi veicas, nolemjam vēl ielikt-tā arī nākamos 2$ pazaudējām, bet gandarījums palika.
Mums Las Vegasa patika. Iespaidīgi un skaisti.

Viesnīcā ieradāmies pēc 1:00 naktī. Aizbraucot uz viesnīcu uzzinām, ka mūsu veļa,ko ielikām mazgāties viesnīcas veļasmašīnā ir nozagta. Mūsu komanda tagad ir ar nedaudz tukšākiem koferiem. Neko tādu no ASV negaidījām. Bet nekas- būs iemesls nākamajās pilsētās koferus papildināt.

Universal Studios Parks

9.08.2017
Niks Tristans writing:

Daļa no grupas devās ceļā 4:30 lai paspētu uz saullēktu pār Holivudas pakalniem pie slavenās Holivudas zīmes. Daļa no grupas, ieskaitot mani, devās pa taisno uz Universal Studio atrakciju parku.
8:00 mēs satikāmies pie parka ieejas un devāmies iekšā. Visi sāka ar Harija Potera atrakcijām, tad mēs sadalījāmies un katrs devās, kurp vēlējās. Mēs redzējām un braucām ar atrakcijām no filmām: Transformeri, Simpsoni, Jura perioda parks, Mūmija, bija arī citas interesantas lietas, piemēram specefektu šovs un studijas tūre. Mana mīļākā atrakcija bija Mūmijas brauciens, Parkā bija arī tematiskas kafejnīcas. Es izmēģināju hotdogu no Krasty’s burger un lielu virtuli citā Simpsonu sadaļas kafejnīcā.
Bija daudz cilvēku un ļoti karsta diena. Parks ir liels un daži no mums tur pavadīja visu dienu, citi devās prom jau ap 15:00. Pēc parka mēs devāmies uz San Bernardino pilsētu.

Astronomijas entuziastu prieki

08.08.2018
Ausma raksta:

Ir 8.augusts un mūsu ceļojuma desmitā diena. Šodien – pilna zinātnes programma: NASA Reaktīvās kustības laboratorija Pasadenā un Vilsona kalna observatorija.
Izbraucam no moteļa 7.30. un Reaktīvās kustības laboratorijas apmeklētāju centrā esam jau pēc stundas. Apmeklētāju stāvvieta pilna, noliekam mašīnas patālu. Visi naski dodas uz ieeju, bet izrādās, ka mūsu laiks ir tikai 9.20. Īsinot laiku, apspriežam pirmās veselības problēmas un iepriekšējās nakts piedzīvojumus: kādam sapampušas kājas no karstuma, kāds gulējis tikai divas stundas. Pārējie izklaidējas, sniedzot gudrus padomus, kā arī spriež par garām palaisto iespēju vēl vismaz pusstundu gulēt.
Visiem pārbauda dokumentus un izsniedz kaklā karamu Kalifornijas tehnoloģiskā institūta Reaktīvās kustības laboratorijas tūres reklāmu.

Esam grupa ap 80 cilvēku. Vispirms aizved uz lielo profesora Pickering zāli, kur iepazīstina ar drošības noteikumiem, tūres plānu un parāda video par Reaktīvās kustības laboratorijas izveidi un darbību ar nosaukumu “Ceļojums uz planētām un Visumā”.
ASV ir 10 šādas NASA laboratorijas, kas atbild par dažādām ar lidojumiem saistītām lietām: Hjūstona ir lidojumu vadības centrs, Kenedija Floridā – cilvēku misiju centrs, JPL – automātisko bezcilvēka misiju centrs utt.
Tad sadala lielo grupu divās daļās un iepazīstamies gan ar misiju vadības centru, gan to, kā tiek sagatavota misija Marss 2020. Lidojumu vadības centrā var sekot katrai misijai reālā laikā, nospiežot tā ikonu. Lai skatītu internetā lidojumus reālā laikā var pieslēgties DSN.now.
Apmeklētāju centrā ir retrospektīvs un informatīvs skats par laboratorijas darbību. Katram ir iespēja sevi apskatīt un nobildēt arī IS versijā.
Rīta citāts: Tu nevari kļūt bagāts, pārdodot zeltu, bet tu vari kļūt bagāts, pārdodot darba rīkus zelta iegūšanai.
Pārbraucam uz Vilsona kalna observatoriju. Ārā jau karsts- pāri 30 grādiem pēc Celsija.Esam ieradušies par ātru – stunda jāgaida. Kafejnīca strādā tikai sestdienās un svētdienās, kad ir apmeklētāju oficiālās tūres. Izklaidējamies, meklējot ēnu, pildot ūdeni pudelēs un lasot plakātus observatorijas muzejā, vēl nezinot, ka gids Bruce Padget mūs saistošā stāstā vedīs tiem cauri.
Daudzi mūsu grupas dalībnieki piepildīja sapni būt pie 100 collu teleskopa, ar kuru veikti vairāki nozīmīgi 20.gs atklājumi – Habls sr 100 collu teleskopu apstiprina, ka pastāv citas galaktikas un Visums izplešas (1924.gads).
1931. gadā konservatoriju apmeklēja Alberts Einšteins, par ko liecina fotogrāfija uz tiltiņa pirms teleskopa ēkas. Mums arī tur jānobildējas protams.
Protams grupas foto pie teleskopa.
Observatorijas dibinātājs ir Georgs Heils (Georgs Ellery Hale),kurš uzbūvējis četrus teleskopus, kuri savā laikā bija lielākie pasaulē. Divi no tiem atrodas Vilsona kalnā Losandželosā.
Mums palaimējās , jo tika veikta teleskopa apkope un varējām vērot, kā strādā teleskopa mehānika.
Vakarpusē citāts no gida Brūce Padget stāstītā -“Radioastronomu darbs ir garlaicīgs, jo viņi pēta varavīksnes un klausās zvaigznes.
Vakars Budget Inn motelī El Monte.